Raksts "Praktiskais Latvietis" ß

Vardarbība ģimenē

12.10.2009.
Autors: Daina Brila.


Ja cilvēku piekauj uz ielas, policija parasti sāk izmeklēšanu. Taču, ja sievieti piekauj viņas vīrs, draugs, dēls vai mazdēls, policisti to nez kāpēc uzskata par ģimenes iekšēju lietu un iesaka pašiem tikt galā….

Ko darīt ar cilvēku, kas jūs regulāri terorizē? Ko darīt, ja likumsargi uz vardarbību ģimenē piever acis un pat atļaujas ironizēt par upuri? Un ko nozīmē ieteikums tikt galā – vai sist pretī?

Sevi var aizstāvēt

"Rīgas detektīvu aģentūras" prezidente Olga Zeļika pastāstīja, ka lielākā daļa klientu nāk tieši ar šo problēmu. Vardarbībai nav attaisnojuma, taču apstākļos, kad cilvēki zaudē darbu, grimst depresijā un nespēj sevi realizēt, pieaug agresija, un ne katram izdodas saglabāt spēju gudri rīkoties. Saka, ka no mīlestības līdz naidam ir viens solis. Šo soli nedrīkst pieļaut! Ja konfliktu nav iespējams novērst, savlaicīgi jāpieņem lēmums šķirties.

Vardarbība izplatīta ne tikai marginālajos iedzīvotāju slāņos (alkoholiķu un narkomānu vidū), bet arī sabiedrības elites vidū. Cilvēks, kuram daudz naudas un augsts stāvoklis sabiedrībā, savai sievai var sarīkot tādu elli, ko trūcīgam alkoholiķim pat grūti iztēloties.

Atnāk izmisusi sieviete un saka – Esmu gatava izdarīt pašnāvību, jo man vairs nav, ko zaudēt.

Kas jādara? Nekavējoties jāraksta iesniegumi vairākām instancēm:

- valsts policijas iecirknim savā dzīvesvietā;

- rajona prokuratūrai savā dzīvesvietā;

- ģenerālprokuratūrai;

- tiesai.

Policijas pienākums ir uzsākt kriminālprocesu un atzīt piekauto sievieti par cietušo, prokuratūra veic uzraudzības funkcijas. Tiesa pieņem iesniegumu par draudiem. Iesniegumos jāapraksta situācija un jāparāda, ka notiek vardarbība un pastāv reāli draudi veselībai un dzīvībai, pat ja tie izteikti vārdos. Dažās situācijās var rakstīt iesniegumu arī Cilvēktiesību birojam.

Ja ir miesas bojājumi, tie jādokumentē, vēršoties pie ārsta. Tūdaļ jāvēršas arī policijā. Tā nozīmēs medicīnisko ekspertīzi, kas noteiks miesas bojājumu smagumu.

Mūsu policija nereti atsaka ierosināt kriminālprocesu, vardarbību ģimenē uzskatot par konfliktu, kuru cietusī varot atrisināt saviem spēkiem. Pat tad, ja ir miesas bojājumi, kas nepārprotami liecina par nozieguma sastāvu!

Tāpēc bezizejā iedzītās sievietes, kurām atteikta valsts garantētā likuma aizsardzība, nāk pie detektīvu firmām, noslēdz līgumu un paraksta pilnvaru, kurā uzdod aizsargāt savu un bērnu dzīvību un veselību. Pilnvara miesassargiem dod tiesības rīkoties kritiskā situācijā un iejaukties, pielietojot spēku, lai glābtu klienta dzīvību. Vienlaikus viņi ir arī liecinieki. Trūcīgiem cilvēkiem, kuri ir apdraudēti un novesti līdz izmisumam, uzrakstīt iesniegumus valsts iestādēm detektīvi palīdz bez maksas, labdarības veidā.

Kāda principa pēc?

Labi situētā ģimenē pēc laulības šķiršanas tiesa nolēma, ka bērnam jādzīvo kopā ar māti. Taču tēvs visiem līdzekļiem sāka cīnīties, lai apmierinātu savas ambīcijas. Proti, bērns dzīvos pie viņa, šķirtajai sievai viņš to atņems! Patiesībā tas bija tikai princips – pierādīt, ka es esmu stiprāks!

Tēvs panāca, ka tika pieņemta virkne absurdu lēmumu – veselam un gudram bērnam nozīmēja psihiatrisko ekspertīzi, ievietoja stacionārā, psihologi konstatēja, ka bērns ir pārāk pieķēries mātei, tāpēc viņai jāiziet apmācības kurss, lai atradinātos pārlieku rūpēties par savu atvasi, utt. Cīņa par tiesībām audzināt bērnu sievieti fiziski un morāli sagrāva. Kamēr dažādu iestāžu onkuļi un tantes cīnījās par bērna interesēm, cieta puisīša psihe. Vecāki bija turīgi, un abu pušu advokāti lietu vilka garumā...

Lauzt notikumu gaitu izdevās tikai tad, kad māte saņēma detektīvu palīdzību. Tagad bērns ir atgriezies, un sieviete šajos pāris mēnešos ir atplaukusi.

Ar lauztu degunu...

Ja cietusī nevēlas aizstāvēt savas intereses, viss darbs ir velts. Pie detektīviem atnākusi arī kāda inteliģenta sieviete, skolotāja. Patiesībā viņu atveda pieaugušie bērni, kuri nespēja noskatīties, ka tēvs regulāri sit māti. No viņas bija novērsušies pat draugi, kuriem bija apnicis gadiem klausīties bēdu stāstus par kārtējo piekaušanu, un pēc tam noskatīties, ka kundze simtu pirmo pēdējo reizi piedod savam laulenim ...

Detektīvi sagatavoja iesniegumus instancēm, taču vēlāk cietusī atteicās turpināt sadarbību. Viņa atkal bija piedevusi, kaut arī vīrs kārtējā niknuma lēkmē bija sadauzījis glāzi pret sievas degunu un neizsauca pat "Ātro palīdzību", lai apturētu asiņošanu, jo skaidri apzinājās, ka tūdaļ pēc ātrajiem atbrauks arī policija ....

Kad pārkāpj robežu?

Kurā brīdī ir pārkāpta robeža, kad vīrietis kļūst par varmāku un agresoru? Notikumi attīstās apmēram pēc vienas shēmas. Vispirms ir verbāla agresija – balss pacelšana, uzkliedzieni. Ja sieviete mīļā miera labad tos piecieš, seko morāla pazemošana – apvainošana un nonicināšana. Ja samierinās arī ar to, seko fiziska iedarbība. Var it kā nejauši pagrūst, pēc kāda laika, redzot, ka arī to drīkst – iedunkāt. Un tad jau sišana notiek regulāri.

Robeža ir pārkāpta, kad vīrietis paceļ roku – kaut vai tikai atvēzējas sitienam.

Izrauties no upura lomas traucē arī radinieku viedie padomi – tu pati viņu tik tālu novedi, paklusē mīļā miera labad, paciet bērnu dēļ, ko kaimiņi padomās, ja tu kliegsi? Tuvinieki, labu gribot, ņem talkā tautas mutvārdu daiļradi un folkloras mantojumu – viena pagale nedeg, gudrākais piekāpjas, utt..

Ja vīrietis kaut reizi pacēlis roku pret sievieti, tas ir ļoti bīstams signāls! Jebkuras domstarpības var atrisināt pārrunu ceļā. Ja notikusi vardarbība, sievietei vispirms jādomā, kā aizsargāt sevi un bērnus. Nav jēgas klausīties tuvinieku demagoģiskajos spriedelējumos, iedziļināties lauleņa psiholoģiskajās problēmās. Ja laulība nav noslēgta, vislabāk pārtraukt jebkādas attiecības, pat neklausoties nožēlā. Ja pastāv laulība, strikti jāpaziņo, ka nākamreiz sieva nekavējoties pieprasīs šķiršanos.

Vardarbība uzplaukst tad, kad ir nesodāmība. Pirmajai reizei jāpaliek arī pēdējai, neskatoties ne uz kādu atvainošanos!

Bīstamie tipi

Speciālistus parasti interesē, vai agresīvajam vīrietim ir vai agrāk bijusi atkarība no alkohola vai narkotikām, pārciesta galvas trauma vai smadzeņu satricinājums. Vairumā gadījumu atklājas kāds no šiem faktoriem.

Ja bijusi galvas trauma vai smadzeņu bojājumi agrā bērnībā (piemēram, encefalopātija, dzemdību trauma), var izveidoties epileptoīda rakstura akcentuācija. Šie cilvēki mēdz būt pedantiski akurāti, sīkumaini, bez humora izjūtas, bieži vien patoloģiski greizsirdīgi.

Nelielā darba kolektīvā jaundzimušā bērna tēvs uzaicināja kolēģus raudzībās. Iveta (vārds mainīts) – inteliģenta, mierīga sieviete ar augstāko izglītību, divgadīga bērniņa māte, negribēja nākt. Vīrs, būdams greizsirdīgs, aizliedzis iet ciemos, taču darbabiedri pierunāja. Svinībās piedalījās mājinieki, viņu vecākais dēls – pirmklasnieks, un trīs kolēģes. Pasniedza ziedus un dāvanu, pāris stundas pasēdēja un devās mājup. Cik slimai jābūt fantāzijai, lai pieļautu laulības pārkāpšanas iespēju? Taču nākamajā dienā Iveta darbā neieradās. Sēžot mājās ar zilu aci! Vakarā patoloģiski greizsirdīgais vīrs bija ķēries pie audzināšanas ... Pēc pāris gadiem Iveta pārliecinājās, ka kopdzīve nav iespējama, un šķīra laulību.

Ja vīrietis uzmana un kontrolē katru jūsu soli, esiet modras – tas var liecināt nevis par milzu mīlestību vai rūpēm, bet gan par patoloģisku greizsirdību.

Gļēvie varoņi

Ja agresija paliek nesodīta, vīrietis ieņem varmākas lomu, sievietei atvēlot upura statusu. Situāciju pakāpeniski labot nav iespējams, to var tikai lauzt, krasi mainot uzvedības stereotipus. Doties pie psihologa terorists nav piedabūjams, jo uzskata, ka ar viņu viss ir vislabākajā kārtībā. Ja sieviete apmeklē psihologu, par pozitīvu rezultātu var uzskatīt to, ka viņa nolemj pārtraukt attiecības. Tomēr laulības šķiršana var problēmu neatrisināt, ja varmāka paliek dzīvot turpat vai arī turpina terorizēt sievieti, piesedzoties ar vēlmi satikt bērnu.

Tiklīdz sākusies vardarbība, pirmais solis ir pārtraukt jebkādas attiecības un dzīvot atsevišķi. Kāda sieviete īrēja mitekli citur, atstājot vīram dzīvokli un turpinot maksāt komunālos maksājumus un bankas kredītu. Ja atsevišķi dzīvot traucē naudas trūkums, var uz laiku pārcelties pie vecākiem, radiem vai draudzenes. Pirmajās dienās var noderēt arī viesnīcas istaba.

Ja varmākam nav likumīgu tiesību dzīvot sievietes mājoklī, labs risinājums ir telpu apsardzes līgums. Konflikta gadījumā firmas darbinieki atbrauks dažu minūšu laikā un palūgs nepiederošai personai atstāt dzīvokli.

Vai arī vīrieši cieš no sieviešu vardarbības? Tas aprakstīts anekdotēs, taču arī dzīvē var pienākt brīdis, kad sievietes pacietība ir galā. Vēsture klusē, ko izdarīja kundze, kura sarūpēja savam vīram 12 lūzumus, taču "Ātrajai palīdzībai" viņa paskaidroja, ka vīrs neveiksmīgi apsēdies uz palodzes un izkritis no otrā stāva. Tam noticēja arī pats dzērājs... Nevajag pārbaudīt sieviešu pacietību, jo arī bezgalībai reiz pienāk gals!