ß www.detektivs.lv

Publicēts: Latvijas Vēstnesis > 26.09.2007 155 (3731) > Informācija > Latvijas Vēstnesī

Šonedēļ žurnālā "Komersanta Vēstnesis":

- Algas var celt, tikai jāmeklē veidi, kā to darīt, būtiski nepalielinot uzņēmēju izmaksas un nemazinot to konkurētspēju. Tas ir tikai viens no ekspertu ieteikumiem, ko apkopojis "Komersanta Vēstnesis", iesaistoties visu sabiedrību skarošajā diskusijā par valsts ekonomisko stabilitāti. Par to lasiet publikācijā "Algas samazināt nedrīkst iesaldēt".

- Laikā, kad valdība aicina taupīt, kur un kā vien iespējams, joprojām nav skaidrs, vai valsts budžetā tiks atgūta visa nauda, kas iztērēta Eiropas Savienības struktūrfondu projektu apmaksai. "Komersanta Vēstnesis" jau rakstīja ("KV" nr.35(91), 29.09.2007.), ka vairāk nekā pirms mēneša, 14.augustā, valdības sēdē īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks aktualizēja Eiropas Savienības struktūrfondu 2004.-2006.gada apguves perioda pamatproblēmas - lēnu iztērēto valsts budžeta līdzekļu atgūšanu no Eiropas Komisijas (EK) un projektu sadārdzinājumus, kuru rekords sasniedz pat 300 procentu robežu. Reaģējot uz šo informāciju, valdība vairākām ministrijām uzdeva līdz 15.septembrim iesniegt aizkavētos finansējuma pieprasījumus par teju 40 miljoniem latu. 15.septembris ir pienācis un pagājis, bet ministrijas ar informācijas sniegšanu nesteidzas. Ar ko tas var beigties, lasiet rakstā "ES naudas apguve joprojām apdraud valsts kabatu".

- "Eiropas Savienības finansētajā pasākumā "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai" saskatu iespējas un izaicinājumus jaunajiem lauku cilvēkiem, bet, piemēram, Gulbenes rajonā diemžēl nav vērojama liela atsaucība. Interese par iespējām gan parādās, bet ātri noplok. Pirmkārt, atbalsts nav apjomīgs, bet jebkurš projekts prasa lielas investīcijas un uzdrīkstēšanos. Arī bankas ir piesardzīgas, sevišķi pret jaunajiem censoņiem. Otrkārt, šīs programmas atbalstāmās nozares ir ļoti "rūpnieciskas", un lauku ļaudis tās nepārzina, līdz ar to nespēj nedz veidot, nedz attīstīt tām piederīgus uzņēmumus. Treškārt, mazajiem lauku saimniekiem trūkst uzņēmības, viņu doma šodien ir samierināties ar mazumu - gan jau kaut kā. Tā nebūs. Par savas dzīves kvalitāti jācīnās pašam," uzskata Gulbenes Lauku konsultāciju dienesta vadītāja Vilhelmīne Gargurne. "Lauku uzņēmēji, sarosieties!" viņa aicina šāda paša nosaukuma rakstā un atgādina, ka vēl līdz 3.oktobrim var iesniegt projektus ES naudas apgūšanai un savas dzīves izmainīšanai uz labo pusi.

- Sieviete detektīvs? Pie mums, Latvijā? Un kāpēc gan ne? Tā jautā "Komersanta Vēstneša" vāka varone Olga Zeļika, viņa arī SIA "Rīgas Detektīvu aģentūra" vadītāja. Tikai "pirms vēršanās pie detektīva cilvēkam ir nopietni jāpārdomā, vai viņš pats vēlas uzzināt visu patiesību, jo mēs jebkurā gadījumā to noskaidrosim. Ne vienmēr cilvēkam patiesība ir ērta," uzsver Olga Zeļika.

"Komersanta Vēstneša" redakcija


Publicēts: Komersanta Vēstnesis > 26.09.2007 39 (95) > Biznesa kāpnes

Detektīvs. Un kāpēc gan ne?

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Nozagts auto. Neticība biznesa partnera darījumu "tīrībai". Šaubas par darbinieku godaprātu. Un, protams, aizdomas, ka vīrs nav kļuvis par rūdītu darbaholiķi un dancina līdz arvien vēlākam vakaram ne jau nu datora peli. Un vispār sievai, atsākot strādāt, pavisam citāds spīdums acīs parādījies, kuras nu nekādi nav izskaidrojams ar garajām darba stundām, kas iestiepjas pat brīvdienās.

Kā noskaidrot patiesību? Policija? Tiesa? Nē - detektīvs! Kā alternatīva un reizēm vienīgais risinājums. Arī kā uzņēmējdarbība, ar ko pelnīt naudu. Par un ap detektīvdarbību saruna ar SIA "Rīgas Detektīvu aģentūra" prezidenti Olgu Zeļiku.

 - "Rīgas Detektīvu aģentūra" jau ar pieredzi darbojas Latvijas detektīvdarbības tirgū. Zināms, ka detektīvdarbību regulē stingri likumi. Kā jūs varētu raksturot šo industriju no tās dalībnieka viedokļa?

- Mūsu darbību nosaka Detektīvdarbības likums un Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa noteikumi Nr.260 "Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi". Detektīvdarbības likums tiek mainīts vai papildināts ļoti reti, un diemžēl lielākoties ir balstīts uz dažādu veidu aizliegumiem. Paralēli Detektīvdarbības likumam darbojas Fizisko personu datu aizsardzības likums, un arī šajā likumā noteikti ļoti daudzi aizliegumi, kas ievērojami ierobežo un traucē detektīvu darbību.

Nepilnības detektīvu nozarē ir. Piemēram, Iekšlietu ministrija detektīvu darbības licenci un sertifikātu izsniedz tikai pārbaudītiem cilvēkiem, tāpat kā šaujamieročus. Lai saņemtu licenci un sertifikātu, nepieciešama darba pieredze policijā vai augstākā juridiskā izglītība, atzinums par narkoloģiskajām un psiholoģiskajām pārbaudēm, taču vienlaikus valsts neuzticas šiem cilvēkiem. Var teikt, ka Latvija kā valsts nav īsti gatava tam, ka tajā darbojas detektīvi. Viens likums ir pretrunā kādam citam, un, pieņemot pasūtījumu, pastāvīgi ir jādomā par to, lai nepārkāptu likumus un vienlaikus risinātu klienta problēmu. Lai arī detektīviem ir izvirzītas ļoti augstas prasības, viņiem nav pieejas nepieciešamajām datubāzēm, kas ir ļauts policijai, tādēļ ir ļoti sarežģīti pildīt savus pienākumus. Mēs informāciju meklējam publiskajos portālos, publiskajās datubāzēs, taču tur īpaši daudz neko neatradīsi.

- Kā tas ietekmē detektīvu ikdienas darbu?

- Detektīvdarbības rezultātā iegūtā informācija ir konfidenciāla, tālāk par mums tā neaiziet. Turklāt iegūto informāciju, piemēram, tiesā, nedrīkst izmantot bez tās personas piekrišanas, pret kuru tā ir vērsta.

Izņēmumi ir gadījumi, kad, piemēram, starp laulātajiem ir noslēgts laulības līgums un viens no viņiem pārkāpj tā noteikumus, teiksim, laulības neuzticības gadījumos. Tad mums ir tiesības iesaistīties situācijā, ja viens no laulātajiem norāda uz konkrētu punktu laulības līgumā. Vienkārši, ja ir aizdomas, kas apstiprinās, bet nav juridiska pamatojuma, mēs šo informāciju nedrīkstam izmantot. Ja runa ir par laulību līgumiem un šķiršanos, kad nav laulību līguma, tad mēs varam piedalīties tiesā kā liecinieki. Tādā gadījumā mēs slēdzam ar klientu līgumu, un, ja otra laulātā neuzticība ir pamats šīs ģimenes izjukšanai, mēs apņemamies piedalīties tiesas procesā kā liecinieki. Video vai foto materiālu mēs šādos gadījumos varam izmantot tikai tad, ja tas laulātais, pret kuru ir vērsta informācija, piekrīt, ka tā tiek demonstrēta.

Dažreiz var dzirdēt tādas frāzes kā "jūs izjaucat ģimenes". Gribu oponēt - mēs noskaidrojam patiesību pēc cilvēka lūguma. Ja viņu visu laiku māc aizdomas, pārdzīvojumi, sajūtas, ka kaut kas nav kārtībā, bet viņš nezina, kā to noskaidrot un kas tieši notiek. Ja cilvēks zina patiesību, viņš nemokās ar aizdomām, sāk dzīvot skaidru galvu, saprot, kas notiek un kā tikt galā ar situāciju. Vissliktākais ir neziņa. Taču pirms vēršanās pie detektīva cilvēkam ir nopietni jāpārdomā, vai viņš pats vēlas uzzināt visu patiesību, jo mēs jebkurā gadījumā to noskaidrosim. Ne vienmēr patiesība ir ērta.

- Vai "Rīgas Detektīvu aģentūra" sadarbojas ar policiju?

- Sadarbība ir vistiešākā. Ja mums ir kādas ziņas, kas var palīdzēt atklāt likumpārkāpumus vai noziegumus vai tos novērst, mēs tās vienmēr sniedzam policijai. Ar policiju sadarbojamies gan pazudušu cilvēku meklēšanā, gan nozagtu automašīnu un šantāžas gadījumos. Bieži gadās, ka, izmeklējot kādu it kā vienkāršu lietu, mēs uzduramies daudz nopietnākam noziegumam, kurā ir iesaistītas noziedzīgās struktūras. Mēs darbojamies likumīgi. Visiem "Rīgas Detektīvu aģentūras" darbiniekiem ir darba stāžs tiesībsargājošajās instancēs. Likums ir likums, un šī ir mūsu vide. Atšķirība ir tajā, ka mēs esam neatkarīga organizācija, policija ir valsts iestāde.

- Vai jūs sadarbojaties ar detektīviem citās valstīs?

- Mūsu aģentūra sadarbojas ar detektīviem Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un citās pasaules valstīs. Šī sadarbība ir atkarīga no nepieciešamības: ja pie mums pēc palīdzības vēršas cilvēks, kas vēlas, piemēram, noskaidrot kāda ārzemnieka uzticamību biznesā, mēs sadarbojamies ar kolēģiem attiecīgajā valstī. Jāsaka, ka citur valsts attieksme pret detektīvu darbību ir dažāda - ir valstis, kur detektīvi reģistrējas kā juridiskie biroji, jo likumi neparedz detektīvdarbību. Ir valstis, piemēram, Krievija, kur ir brīvi pieejami dažādi personu dati, strādāt ir vieglāk un ātrāk. Krievijā var atnākt uz adrešu biroju un pēc vārda un uzvārda jums izsniegs visu informāciju, kas viņiem ir pieejama. Latvijā šāda situācija ir neiedomājama.

- Kas ir detektīvu klienti?

- Klienti ir gan firmas, gan fiziskas personas. Mēdz strādājam ar dažādu kontingentu. Pasūtījumi ir pilnīgi atšķirīgi, nav divu vienādu lietu. Detektīvu darbībā katrs gadījums ir individuāls. Mēs nenodarbojamies ar politiskām lietām, strādājam vairāk sadzīves līmenī.

- Ar kādām lietām visbiežāk nākas saskarties?

- Situācijas mēdz būt ļoti dažādas. Galvenie aģentūras darbības virzieni ir ģimenes nesaskaņas, neuzticības pierādījumu vākšana, pazudušu cilvēku meklēšana, šantāžas gadījumi, nozagtu mašīnu meklēšana, negodīga konkurence, rūpnieciskā spiegošana un informācijas zādzības. Pēdējā laikā arvien biežāk mūs lūdz uzstādīt slēptās videokameras birojos un dzīvokļos - lai atklātu negodīgus darbiniekus uzņēmumā vai lai, piemēram, noskaidrotu, kā aukle izturas pret bērnu. Daudzi pasūtījumi ir saistīti ar celtniecību un rekonstrukciju, īpašumtiesībām.

Lielākā daļa pasūtījumu, vairāk nekā 70%, ir saistīti ar neuzticības pierādījumu meklēšanu, vai arī klients vēlas pārliecināties par pretējo - ka viņš ir kļūdījies un partneris ir uzticīgs viņam.

Klienti mēdz būt dažādi, tomēr detektīvu pakalpojumus vairāk izmanto sievietes. Viņas ir emocionālākas, vieglāk ievainojamas. Greizsirdība daudziem ir nepanesams stāvoklis, mēs palīdzam noskaidrot, kas notiek, atsevišķos gadījumos ar klientiem strādā arī psihologs. Tipiski ir gadījumi, ka klients pasūta izsekot savu laulāto nevis mīlestības dēļ, bet baidās viņu zaudēt materiālās ieinteresētības dēļ.

Pie mums vēršas pēc palīdzības pazudušu cilvēku meklēšanā. Bez vēsts pazūd visu vecumu cilvēki, iemesli mēdz būt visdažādākie. Detektīvu aģentūra uzreiz sāk meklēt cilvēku, policija uzsāk meklēšanu trīs dienas pēc pazušanas. Mēs stingri ievērojam konfidencialitāti, kas daudzām ģimenēm ir svarīgi. Piemēram, pusaudžus mēs bieži atrodam narkomānu perēkļos vai pat bordeļos. Neviena ģimene negrib sev sliktu slavu.

Uzņēmējiem arvien biežāk nākas saskarties ar negodīgu konkurenci un rūpniecisko spiegošanu. Manuprāt, negodīgi darbinieki un biznesmeņi noteikti ir jāsauc pie atbildības. Cietušajiem ir jāvēršas policijā, pie detektīviem, tiesā, jāiesaista prese, lai risinātu gan savas nepatikšanas, gan lai citus brīdinātu par to, kā darbojas krāpnieki. Jo vairāk institūciju būs iesaistītas, jo vieglāk būs aizstāvēt savas tiesības. Arī uzņēmējiem pašiem savstarpēji būtu jāsadarbojas gan biznesā, gan aizstāvot savas intereses.

Ārzemnieki meklē pie mums ziņas par vietējām firmām, lai noskaidrotu, vai droši var sadarboties. Viņus interesē uzņēmumu reputācija, cik ilgi tie darbojas, kas ir īpašnieki, vai nav parādu. Aktuāls jautājums ir gan laulības, gan šķiršanās starp ārzemniekiem un vietējām sievietēm. Ārzemju līgavainis grib zināt par iecerēto visu - kā viņa dzīvojusi, kā dzīvo, ar ko nodarbojas, vai nav saistīta ar kriminālo pasauli. Ja vīrs vai sieva ilgāku laiku dzīvo ārzemēs, tiek pasūtīta izsekošana, lai noskaidrotu, ko šeit dara dzīvojošais laulātais, vai ir uzticīgs.

- Ja nozagta automašīna, kā jūs varat palīdzēt?

- Nozagto mašīnu meklēšanā sadarbojamies ar policiju. Policijai ir vairāk operatīvo un tehnisko iespēju, taču policija ir noslogota ar dažādām, arī svarīgākām lietām. Mums ir savi informācijas kanāli, mēs zinām garāžas, kurās tiek slēptas zagtās automašīnas. Automašīnu zādzībām pievērsušās veselas noziedzīgās struktūras, bieži tiek iesaistīti nepilngadīgie, jo līdz 14 gadu vecumam viņiem nevar piemērot kriminālatbildību. Ļoti bieži paši šie nepilngadīgie noziedznieki iet bojā avārijās, zogot automašīnas. Pusaudži arī zog tirgū izplatītās automašīnas, lai pārdotu detaļas. Vēlāk parasti šīs mašīnas tiek sadedzinātas. Šajā shēmā darbojas noziedzīgās struktūras: vieni zog, citi izjauc, trešie pārdod. Autodetaļu tirgū nereti tiek mākslīgi radīts pieprasījums pēc kādām noteiktām automašīnu markām un to detaļām.

Pēc pasūtījuma tiek zagtas arī dārgas, jaunas automašīnas. Tādām parasti ir laba signalizācija. Tās nozog, nozogot īpašniekam auto atslēgas, vai ar viltotu dokumentu palīdzību pasūtot auto rūpnīcā otru atslēgu komplektu, arī uzlaužot signalizācijas kodu. Automašīnu zādzību tirgū šobrīd darbojas kvalificēti programmētāji, elektroniķi, sakarnieki un psihologi. Šā tipa noziedznieki sadarbojas, internetā notiek pieredzes apmaiņa. Polijā atsevišķos autoservisos notiek šādu profesionāļu apmācība, sērijveidā tiek ražotas tehnoloģijas - grabberi -, kas palīdz uzlauzt signalizāciju kodus. Interpola dati liecina: pārdodot nozagtās automašīnas, katru gadu kriminālās struktūras gūst 15 miljardu dolāru peļņu.

Grūti teikt, cik cilvēku Latvijā ir iesaistīti šajā kriminālajā biznesā. Visi noziedzīgie grupējumi ir zināmi gan mums, gan policijai, taču praksē ir ļoti grūti iegūt pierādījumus - tiešos izpildītājus mēs varam noķert, pierādīt viņu vainu, taču organizatoru lomu pierādīt ir daudz grūtāk.

Pazīstama ir izpirkuma pieprasīšana par nozagto automašīnu, kur arī darbojas organizētas grupas. Es neiesaku vilcināties un mēģināt pašiem atrisināt situāciju. Privātdetektīvi un policija atgūs mašīnu ātrāk un lētāk.

- Detektīvdarbība ir specifiska. Kā šis darbs tiek organizēts?

- Pasūtījumus pieņemu es pati, klients redz tikai mani. Aģentūras darbiniekus klienti neredz un nezina viņus, jo šie cilvēki plāno operācijas, un, lai tās izdotos, jāsaglabā konfidencialitāte. Mūsu aģentūra paralēli nodarbojas arī ar apsardzes un juridisko pakalpojumu sniegšanu. Tas ir efektīvi - ja, piemēram, apsardzes objektā kaut kas notiek, situācijai uzreiz pieslēdzas mūsu detektīvi.

Visi detektīvi ir sava darba fanātiķi. Darba laiks mums nav normēts, ne visu var paveikt tradicionālajā darba laikā - no pulksten 9 līdz 17. Detektīva darbs paplašina cilvēka redzesloku, atklāj jaunas cilvēku un sabiedrības dzīves nianses, attīsta domāšanu. Ir darbinieki, kas, sākot detektīva darbu, paši sev atklāj jaunus dzīves virzienus, maina dzīvesstilu, intereses. Katra izskatāmā lieta ir ļoti atšķirīga no pārējām, darbā nākas saskarties ar ļoti dažādiem cilvēkiem, visu laiku jādomā jauni risinājumi, pieejas.

- Vai daudzi vēlas strādāt par detektīviem?

- Jā, un ļoti daudzi sevi īsteno šajā laukā. Par detektīvu var strādāt cilvēki ar augstāko juridisko izglītību, kas iegūta Latvijā akreditētā augstskolā, vai arī jābūt 10 gadu ilgam darba stāžam tiesībsargājošajā sistēmā. Ir gan arī tā, ka ļoti daudzi detektīvi strādā paši par sevi, bez licencēm un sertifikātiem. Tāpēc ir svarīgi, lai klients pirmām kārtām noskaidro, pie kā viņš vēršas pēc palīdzības, jālūdz uzrādīt licenci un sertifikātu. Jo ir daudz pašdarbnieku - krāpnieku. Viņi, saņemot no klienta naudu par saviem pakalpojumiem, vai nu strādā pretlikumīgiem paņēmieniem, neko nedara vai arī pazūd ar visu naudu.

- Kā jūs redzat detektīvdarbības attīstību Latvijā?

- Detektīvdarbībai noteikti ir perspektīva, un manā skatījumā tās attīstība ir sadarbībā ar policiju. Esmu pārliecināta, ka drīz detektīvu aģentūras sadarbībā ar policiju papildinās viena otras darbu. Policijā trūkst pieredzējušu darbinieku, uz policiju nāk cilvēki, kas tikko pabeiguši Policijas akadēmiju, savukārt pieredzējuši darbinieki pārsvarā iet projām un strādā detektīvu un apsardzes jomā. Es uzskatu, ka darbs detektīvu aģentūrā ir profesionālā izaugsme, lieliska iespēja attīstīt savas profesionālās iemaņas, nākamais attīstības posms pēc darba policijā.

Ina Magone


Uzziņai

 "Rīgas Detektīvu aģentūra"

Īpašniece un prezidente:

Olga Zeļika

Darbības veidi:

privātdetektīvu pakalpojumi,

juridiskie pakalpojumi,

apsardze

Dibināšanas gads: 2006

Sieviete - detektīvs? Nekā dīvaina!

Pirms sava uzņēmuma dibināšanas Olga ieguva juristes maģistra grādu un visas privātdetektīvam vajadzīgās licences un atļaujas. Viņai bijusi arī vērā ņemama pieredze kriminālpolicijas darbā, tomēr sapratusi, ka gribas veidot un vadīt pašai savu uzņēmumu. Tagad viņa saka: "Savā ziņā detektīvu aģentūras darbs ir līdzīgs darbam policijā, tomēr ir arī zināmas atšķirības, kā strādāju agrāk un kā tagad, kad man ir savs uzņēmums: esmu priekšniece pati sev un citiem, dzīve ir daudz dinamiskāka, darbs - neatkarīgāks, un nepārtraukti kaut kas notiek."

Vai privātdetektīva darbs piestāv sievietei? "Kāpēc gan ne?" atjautā Olga. Protams, agrāk arī mediji popularizēja priekšstatu, ka labākie izmeklētāji ir tikai vīrieši pusmūža gados ar pīpi zobos, bet tagad pat mākslas filmās ar precīzāku intuīciju un spēju atrast sakarības starp notikumiem izceļas tieši sievietes. Olga saka: "Atceros - reiz bija gadījums, kad klients brīnījās: "Kā!? Vai tad jūs esat privātdetektīvs?! Jūs taču esat sieviete!" Uz šo izbrīna pilno jautājumu Olga atbildējusi: "Jā, es pati zinu, ka esmu sieviete, bet kādēļ gan sieviete nevar būt detektīvs?!" Klients samierinājies un vairs nebrīnījies. Olga atzīst, ka mūsdienās profesijas vairs nedalās izteiktās sieviešu un vīriešu profesijās, un tas ir ļoti labi. Tā ir gluži normāla situācija. Pat vēl vairāk: sieviete - detektīvs ir interesantāk nekā vīrietis - detektīvs."

"Man ir 31 gads, un tas ir laiks, kad sieviete var izpausties visdažādākajos veidos - gan ģimenē, gan karjerā. Arī man ir ģimene, pašlaik gan vairāk esmu pievērsusies karjerai, bet domāju arī par to, ka sievietei ir vajadzīgi bērni," atzīst Olga.